Espereaza
10. marts, 2017 pl. 11:48,
Nav komentāru
Visam reiz jau ir jāmirst,
Un tad mums ir jācenšas aizmirst,
Ka tas, kas ir bijis, ir bijis par velti:
Viss laiks, ko viņam vien velti,
Visas asaras, kas lietas naktīm,
Un zilie riņķi, redzami zem acīm,
Visas tās rūpes, “kā jūties”, “vai viss labi”,
Visi tie mīlestības pilnie skati,
Visi garie naktsvidus zvani…
Un tad mums ir jācenšas aizmirst,
Ka tas, kas ir bijis, ir bijis par velti:
Viss laiks, ko viņam vien velti,
Visas asaras, kas lietas naktīm,
Un zilie riņķi, redzami zem acīm,
Visas tās rūpes, “kā jūties”, “vai viss labi”,
Visi tie mīlestības pilnie skati,
Visi garie naktsvidus zvani…
Tev gribas kliegt skaļi, skaļi,
Jo sāp Tev, ka tas nebija pa īstam.
Tu jūti savu sirdi šķīstam un plīstam,
Jo viņš bija pretīgs egoists, ko mīli,
Bet, mīļā sirds, nezaudē tāpēc vien dzīvi.
Es zinu, ir grūti, un būs kādu laiku,
Sadedzini bildes, izmet viņa maiku!
Paliks nedaudz vieglāk, nekritīs asaras acīs,
Nebūs lietas, kas “Tu esi nodota” Tev sacīs.
Būs grūti, bet Tu tiksi tam pāri,
Lai cik grūti un nejauki, pat sēri,
Atceries, es esmu ar Tevi, es Tev ticu,
Visa pasaule tic, jūt un elpo Tev ap pirkstu./ Espereaza /
Jo sāp Tev, ka tas nebija pa īstam.
Tu jūti savu sirdi šķīstam un plīstam,
Jo viņš bija pretīgs egoists, ko mīli,
Bet, mīļā sirds, nezaudē tāpēc vien dzīvi.
Es zinu, ir grūti, un būs kādu laiku,
Sadedzini bildes, izmet viņa maiku!
Paliks nedaudz vieglāk, nekritīs asaras acīs,
Nebūs lietas, kas “Tu esi nodota” Tev sacīs.
Būs grūti, bet Tu tiksi tam pāri,
Lai cik grūti un nejauki, pat sēri,
Atceries, es esmu ar Tevi, es Tev ticu,
Visa pasaule tic, jūt un elpo Tev ap pirkstu./ Espereaza /