Espereaza
Es tagad varu droši cauri dzīvei iet
Tu esi blakus, sirds man ir pilna,
Es varu tā pat cauri jūrai skriet
Es tagad varu aizmigt droši
Tu esi blakus, mana sirds ir pilna
Es sākšu tūlīt sapņot koši
Es tagad varu bezbailīgi dejot, griezties
Tu esi blakus, sirds man ir pilna
Tu mani noturēsi un pat liksi smieties
Es tagad varu droši cauri dzīvei iet
Tu esi blakus, sirds man ir pilna,
Es varu tā pat cauri jūrai skriet./ Espereaza /
Solus
Es esmu nekas.
Bet tomēr kaut kas.
Priekš tevis es neesmu,
Bet tomēr es esmu.
Es tiecos pēc gaismas.
Bet tomēr pēc tumsas.
Man viss ir vienalga.
Bet tomēr - ne gluži.
Es esmu divi.
Bet tomēr viens.
Es esmu jucis.
Bet nevienam ne vārda.
/ Solus /
Espereaza
Un tad mums ir jācenšas aizmirst,
Ka tas, kas ir bijis, ir bijis par velti:
Viss laiks, ko viņam vien velti,
Visas asaras, kas lietas naktīm,
Un zilie riņķi, redzami zem acīm,
Visas tās rūpes, “kā jūties”, “vai viss labi”,
Visi tie mīlestības pilnie skati,
Visi garie naktsvidus zvani…
Jo sāp Tev, ka tas nebija pa īstam.
Tu jūti savu sirdi šķīstam un plīstam,
Jo viņš bija pretīgs egoists, ko mīli,
Bet, mīļā sirds, nezaudē tāpēc vien dzīvi.
Es zinu, ir grūti, un būs kādu laiku,
Sadedzini bildes, izmet viņa maiku!
Paliks nedaudz vieglāk, nekritīs asaras acīs,
Nebūs lietas, kas “Tu esi nodota” Tev sacīs.
Būs grūti, bet Tu tiksi tam pāri,
Lai cik grūti un nejauki, pat sēri,
Atceries, es esmu ar Tevi, es Tev ticu,
Visa pasaule tic, jūt un elpo Tev ap pirkstu./ Espereaza /
Solus
Vai esi redzējusi zvaigznes tā mirdzam?
Un balto miglu virs ezera ņirbam?
Vai sajuti tu liego bērzu smaržu?
Un mīlestības netveramo garšu?Tā visa ir pavasara būtība,
Tā ir pilnīga jūtu brīvība.
Tas ir laiks, kad atļauts tas viss īpašais,
Kas paceļ dvēseli augstu debesīs.Tas ir tas, ko liktens liedzis man baudīt.
Varbūt jēgu tajā nevaru saskatīt?
Manu ticību, jau laupījis vienreiz,
Pavasaris nevar atgriezt tā uzreiz./ Solus /
Solus
Tur augšā, zilās debesīs,
Ir milzīgs zvaigžņu paklājs klāts.
Tur neparasta laime līs,
Mīlas zizlis kad tiks māts...
Tu esi spožākā no tām,
Kas atmirdz augstu augstumos.
Tu devi vietu cerībām...
Paldies, ka esi dota man,
Un vairāk arī nevajag...
/ Solus /